Labs ieteikums

Avo Nurmings

Ieskatīsimies pagātnē un dosim labus padomus mūsdienu celtniekiem

Ar sniegu īpaši bagātā pagājušā ziema uzstādīja jaunus nokrišņu rekordus. Taču laika apstākļi bija labs pārbaudījums ēku siltinājumam, jumta konstrukcijām un materiāliem. Tāpēc sniegsim dažus labus padomus, kuri noteikti būtu jāievēro, renovējot jumtu un mācoties no šīs ziemas pieredzes.

Jumti parasti tiek projektēti atbilstoši parastajai sniega slodzei, neņemot vērā ekstremālus sniega apstākļus, jumta pārkarēs izveidojušās milzu lāstekas un sniega karnīzes, kas sniedzas tālu pāri jumta malai.

Saglabājoties aukstajam laikam, palielinās risks, ka ziemā sakrātā sniega slāņa svars pārsniegs jumta projektā aprēķināto slodzi. 2010. gada devītajā nedēļā sniega blīvums tika noteikts aptuveni 250 kg/m³. Tālākās sablīvēšanās dēļ kritiskā sniega biezuma aprēķināšanai varētu izmantot blīvuma vērtību 350 kg/m³ līdz 400 kg/m³.

Marta atkusnis padarīja sniega slodzi vēl lielāku. Radās jautājumi, vai mana jumta sarežģītākie mezgli (sienu savienojumi, skursteņu apkaime, pažobeles) izturēs smagumu? Tieši tās ir vietas, kur, sniegam kūstot, var rasties noplūdes draudi vai pat sabrukt konstrukcijas ekstremālu apstākļu un slikti uzbūvētas jumta konstrukcijas mijiedarbībā. Mācīti un atzīti celtnieki uz saviem jumtiem nekonstatēja nekādas problēmas, pat ja bija izmantoti dažādi materiāli. Taču laikrakstos varējām lasīt par iebrukušiem jumtiem.

Arī pats apskatīju dažus: galvenokārt problēmas bija izraisījusi nepareiza būvniecība, turklāt neatkarīgi no jumta materiāla. Tādējādi jumta materiāla masai nav lielas lomas. Īstenībā neatradu nevienu objektu, kurā būtu iebrucis dakstiņu jumts. Tomēr nākotnē iesaku ziemās, kad ir tik daudz sniega, to no jumta tīrīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka apdrošināšana mājas īpašniekiem nesedz sniega slodzes izraisītus negadījumus vai jumtam nodarītos bojājumus.

Ticu, ka šī ziema parādīja arī to, ka nepieciešamas sniega barjeras. Ar tām ne tikai var izglābt cilvēku dzīvību vai samazināt slimnīcā pavadīto dienu skaitu, bet iespējams ietaupīt daudz naudas, kas tiek iztērētā lietus notekūdeņu savākšanas sistēmu remontam. Sniegs un ledus, kas sakrājas uz karnīzēm, ne vienai vien mājai sabojāja notekūdeņu sistēmas. Daudzās notekcaurules bija pat jāmaina.

Drošības izstrādājumi uz jumtiem iegūst arvien lielāko nozīmi.

Sniega barjeras neļauj sniegam krist uz ielām, automašīnām un cilvēkiem.
Tāpat tās neļauj sniegam ieslīdēt ūdens notekcaurulē. Notekcaurules slīpnes saglabājas, un tas savukārt nodrošina lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas ilgstošu darbību. Celiņi un apkopes platforma rūpējas par drošību, veicot skursteņu apkopi, tādējādi mazinās arī draudi nokrist no jumta. Gribētu vērst uzmanību arī uz sertificētajiem drošības āķiem. Aizvien vairāk arī uz jumtiem sāk lietot drošības āķus, pie kuriem skursteņslauķis, remontdarbu veicējs vai paši varat piestiprināties ar drošības sistēmu vai drošības virvi.

Ticu, ka šī ziema ir bijusi laba mācība visiem un liks māju īpašniekiem padomāt par to, kā nodrošināt labāku savu ēku jumtu izturību un drošību, strādājot uz jumta. Novēlu visiem drošu dienu!

Avo Nurmings,
vecākais tehniskais konsultants
Monier

lasīt vairāk: