Par nekustamā īpašuma atslēgas vārdu kļūs energoefektivitāte

Vladislavs Gorovojs

Labākas dzīves vides vārdā cilvēki cenšas pārcelties no piepilsētas lauku ciematiem atpakaļ uz pilsētu, – tā Monier lielo klientu menedžeris Vladislavs Gorovojs stāsta par buma laika nekustamā īpašuma tirgus sekām.

Pēdējais gads, pusotra savā ziņā ir iedzinis cilvēkus apjukumā, jo prognozes un viedokļi ir bijuši ļoti dažādi. Ko tagad varētu dēvēt par izdevīgu darījumu ar nekustamo īpašumu?

Pašreizējā tirgus situācijā noteikti ir lietderīgi uzcelt sev māju, jo ir pieejami daudzi zemesgabali par labu cenu un arī celtniecības izmaksas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējām. Tāpat nemaz nav grūti atrast labus celtniekus, jo būvniecības tirgus ir mazaktīvs.

Daudzi nav mainījuši savu dzīvesvietu, jo piedāvājumos, cenās un pareizajos lēmumos par nekustamo īpašumu ir grūti orientēties. Kā jūs raksturotu pašreizējo tirgus stāvokli?

Atšķirībā no buma laikiem cilvēkiem ir iespēja rūpīgāk izvēlēties kādu no daudzajiem piedāvājumiem un pieņemt savus lēmumus apsverot. Neviens vairs nesteidz pirkt klajā laukā uzbūvētas sliktas kvalitātes mājas, kuras cieš no pavasara plūdiem. Lai gan vienlaikus tirgus piedāvājumu skaits ir daļēji samazinājies un piedāvātie nekustamā īpašuma objekti ir, tā teikt, novecojuši.

Nekustamā īpašuma tirgus pašreizējā stāvoklī nav jaunu projektu, kuru celtniecības kvalitāte un interjera risinājumi atbilstu mūsdienu jauninājumiem.

Vai tagad jau varam runāt par to, ka drīzāk būtu jāinvestē videi draudzīgā un vidi saudzējošā nekustamajā īpašumā?

Patlaban pasaulē aktuāla ir enerģija un tās taupīšana. Ir noteiktas ēku enerģijas patēriņa minimālās prasības. Tādējādi vairs nav iespējams būvēt ēkas, kurām ir liels enerģijas patēriņš, un no investīciju viedokļa vissvarīgākais ir tieši videi draudzīgs un enerģiju taupošs nekustamais īpašums.

Kas šajā gadījumā ir «bet»?

Diemžēl Latvijā liela daļa arhitektu un projektētāju nav kompetenti energoefektīvu ēku projektēšanā. Arhitekti piedāvā projektos materiālus un risinājumus, kurus viņi ieraduši izmantot, un tie bieži tiek pārkopēti no iepriekšējiem projektiem.

Enerģiju taupoša un videi draudzīga ēka tiek iegūta tad, ja ēku spēj uztvert kā vienu veselumu gan arhitektoniski (novietojums, ārējais izskats, logi, iedziļinātās daļas u. c.), gan tehniski (konstrukcijas, apkures un ventilācijas sistēmas, siltuma atgūšana, brīvā siltuma izmantošana). Šādā gadījumā patiešām rodas situācija, ka projektētā māja ir piemērota tikai attiecīgajai ieplānotajai vietai, jo ir ņemts vērā tas, kāda, piemēram, ir vēju kustība vai saules gaismas daudzums, un konkrētā māja ir izveidota pēc šiem parametriem.

Cik lielā mērā pašreiz spēkā esošie un akceptētie būvnormatīvi un likumi būtu jāpapildina un jāmaina, domājot par nākotni?

Spēkā esošajos būvnormatīvos varētu caurlūkot un uzlabot minimālās prasības energoefektivitātei. Varētu ieviest energoefektivitātes klases.

Vēl svarīgāk par būvnormatīvu mainīšanu varbūt būtu iedzīvotāju informēšana par būvnormatīviem, lai viņi spētu vaicāt un pieprasīt šo normu izpildi. Patlaban vēl ir arhitekti un projektētāji, kas neko nezina par energoefektivitātes klasēm vai zina par tām tik maz, ka nespēj aprēķināt tās projektējamajai ēkai.

Pirms kāda laika rakstījām, ka desmitiem tūkstošu ģimeņu, kas buma laikā iegādājušās jaunu dzīvokli vai māju, vēl ilgi paliks tā dēvētajā kredītu slazdā. Ko tām ieteikt?

Ekonomikas cikli ir dabīga parādība, un katram kritumam seko pacēlums un otrādi. Tiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu kā mājvietu, īstenībā nekas nemainīsies, jo savās mājās šī dzīvokļa vai mājas pašreizējā brīža vērtībai nav īpašas nozīmes. Taču, ja nekustamais īpašums iegādāts spekulācijas nolūkā vai ģimenei radusies vēlme mainīt mājvietu, šajā tirgus situācijā nekustamā īpašuma objekta realizācija par pirkuma cenu ir nereāla. Šiem cilvēkiem iesaku pagaidīt izdevīgāku laiku sava nekustamā īpašuma pārdošanai.

Vienu brīdi nekustamais īpašums tika uztverts tikai kā investīciju iespēja (ar mērķi to tūlīt un ar peļņu pārdot tālāk), tagad atkal tiek runāts par dzīves kvalitāti un dzīves vidi – cik cieši patlaban ir saistīta vērtīga dzīves vide un nekustamā īpašuma sektors?

Vissvarīgākā ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta. Tāpēc arī vērtīga dzīves vide un nekustamā īpašuma sektors savstarpēji ir ļoti cieši saistīti. Pirms dažiem gadiem cilvēki, lai iegūtu privātmāju, sāka iegādāties nekustamo īpašumu piepilsētas rajonos ar neattīstītu dzīves vidi, bet tagad situācija ir pretēja un viņi vēlas pārcelties atpakaļ uz pilsētu.

Galvenais iemesls slēpjas tieši nepiemērotajā dzīves vidē – nav skolu, bērnudārzu, tirdzniecības tīkla, sabiedriskā transporta, parku vai pat ietvju, pa kurām doties pastaigā.

No kurienes gaidāms nākamais nekustamā īpašuma tirgus pārsteigums? Kāds?

Jauni virzieni nekustamā īpašuma tirgū noteikti gaidāmi līdz ar pasīvo ēku jeb zema enerģijas patēriņa ēku rašanos. Ļoti liels pārsteigums būtu, piemēram, maksāt par apkures izdevumiem 120 Latu vietā tikai 12 Latus mēnesī. Uzskatu, ka tās arī kļūs par tuvāko gadu lielākajām pārmaiņām mūsu nekustamā īpašuma tirgū, kur par galveno atslēgas vārdu kļūs energoefektivitāte.

lasīt vairāk: